Bodlērs. Mākslīgās paradīzes

“Šis nav vēstījums, ko narkomāns veltījis narkomāniem, bet grāmata, ko sarakstījis dzejnieks visiem tiem, kuri uzskata, ka vienīgā narkotika, absolūtā narkotika ir Dzeja,” tā par Šarla Bodlēra “Mākslīgajām paradīzēm” reiz izteicies franču literatūrzinātnieks un dzejnieka daiļrades pētnieks Klods Pišuā.

Bodlēra “Mākslīgās paradīzes” pirmizdevumu piedzīvoja 1860. gada maijā un tās veido divas daļas — “Poēma par hašišu” un “Opija ēdājs”, kurā pārstāstīts un komentēts angļu rakstnieka Tomasa de Kvinsija autobiogrāfiskais stāsts Confessions of an English Opium-Eater (1821). Grāmata ir personīgā pieredzē balstīta poētiska un filozofiska apcere par psihotropo vielu lietošanu, to ietekmi uz apziņu, radošo procesu un izraisītajām atkarībām.